ARKOM.LV/derigi-padomi

DERĪGI PADOMI

SUBMENIU
DERĪGI PADOMI


ENERGOEFEKTIVITĀTES PALIELINĀŠANA

Eiropas Parlaments ir noteicis dalībvalstīm obligātos mērķus – līdz 2020.gadam palielināt energoefektivitāti par 20%. Īpaši svarīga energoefektivitātes paaugstināšana ir būvniecības sektorā, kur ir daudz iespēju ekonomiski efektīvi taupīt enerģiju, veicināt atjaunojamo resursu enerģijas izmantošanu, pakāpeniski pārejot pie A, A+, A++ klases ēku būvniecības. Atbilstoši Lietuvas normatīvo aktu prasībām no 2016.gada 01.novembra stājas spēkā prasība būvēt ne zemākas kā A energoefektivitātes klases ēkas, no 2018.gada 01.janvāra – A+, bet no 2021.gada 01.janvāra – A++ klases ēkas.

ENERGOEFEKTIVITĀTES KLASES

Patlaban pēc patērētā enerģijas daudzuma ēkas tiek klasificētas 9 energoefektivitātes klasēs: A++, A+, A, B, C, D, E, F, G. Augstākā ir A++ klase, kas norāda uz ēku, kura gandrīz nemaz nepatērē enerģiju.

Ēkas energoefektivitāte aprēķināts vai izmērīts enerģijas daudzums, kas nepieciešams, lai apmierinātu ēkas ierastai izmantošanai nepieciešamo enerģijas patēriņu, ieskaitot enerģiju apkures, ventilācijas, vēdināšanas, karstā ūdens un ēkas apgaismojuma vajadzībām.

Ēkām tiek izsniegts energoefektivitātes sertifikāts, kurā tiek norādīta ēkas vai ēkas daļas energoefektivitāte, kas aprēķināta atbilstoši noteiktajai metodikai.

Šobrīd lielākā daļa no jauna uzbūvēto ēku atbilst C klases prasībām. Šādu ēku patēriņš apkurei ir ap 150-20 kWh/(m2 *gads). Pareizi projektēta un pareizi uzbūvēta A, A+, A++ ēka var patērēt 4-8 reizes mazāk enerģijas, kas ievērojami samazina tās uzturēšanas izmaksas un ekonomē energoresursus.

Prasību dzīvojamo ēku sienu siltumvadītspējas koeficientiem – U, W/(m2 *K) (pretestībām – R, m2 *K/W) izmaiņas.

Norobežojošā virsmaNo 1999.gada (C klase)No 2005.gada (B klase)A klaseA+ klaseA++ klase
Jumti0,18 (5,6)0,16 (6,3)0,10 (10)0,09 (11)0,08 (12,5)
Sienas0,26 (3,8)0,20 (5,0)0,12 (8,3)0,11 (9,1)0,10 (10)
Grīdas0,26 (3,8)0,25 (4,0)0,14 (7,1)0,12 (8,3)0,10 (10)
Logi1,9 (0,53)1,6 (0,63)1,0 (1,00,85 (1,2)0,70 (1,4)
Durvis1,9 (0,53)1,6 (0,63)1,0 (1,0)0,85 (1,2)0,70 (1,4)

PAPILDU PASĀKUMI ENERĢIJAS PATĒRIŅA MAZINĀŠANAI

  • Lai ēka atbilstu A, A+, A++ energoefektivitātes klases prasībām, nepietiek tikai ar to, ka ēka ir labi siltināta. Nepieciešams īstenot virkni papildu pasākumu, kas palīdz ekonomēt enerģiju.
  • Ēkas sienu konstrukcijām jāizvēlas lielāka siltuma tilpuma (inerces) materiāli.
  • Projektējot ēku, jāizvēlas vienkārša un kompakta ēkas konstrukcija, jo ikviena izvirzījusies ēkas daļa palielina enerģijas zudumus. Attiecībā uz ēkas ģeometriju ieteicams salīdzinoši pēc iespējas mazāks ēkas apvalks, kas ietver apsildāmo tilpumu.
  • Jāparedz pareiza ēkas orientācija attiecībā pret debespusēm: uz dienvidiem vērstie logi dos iespēju izmantot saules enerģiju ēkas apsildīšanai aukstajā gadalaikā.
  • Projektā jāparedz optimāls logu laukums, kas nav pārāk liels – caur lieliem logiem, jumta logiem un citām caurspīdīgām virsmām ziemā siltuma zaudējumi ir daudz lielāki, savukārt vasarā telpas daudz vairāk sakarst.
  • Jāparedz aizsardzības pasākumi pret tiešiem saules stariem (ārējās žalūzijas, jumtiņi u.c.), lai vasarā telpas būtu pasargātas no pārkaršanas un nevajadzētu palielināt enerģijas patēriņu ēku dzesēšanai.
  • Jāizmanto efektīvi 3 stiklu logi, kuru siltumvadītspējas koeficients A klases ēkai U≤1,0 W/m2K.
  • Sienu, pamatu konstrukcijas, to savienojumus vajag konstruēt tā, lai neveidotos siltuma (vai arī tos dēvē par “aukstuma”) tilti.
  • Sienu, jumta, pārsegumu konstrukcijas dzīvojamajām ēkām jākonstruē tā, lai siltumvadītspējas koeficientu U vērtības būtu ne lielākas par tām, kuras norādītas tabulā.
  • Jānodrošina ēkas hermētiskums, īpaši ap logiem un durvīm, kā arī konstrukciju savienojumu vietās – sienu un jumta, sienu un pamatu u.c. Piešķirot A, A+, A++ energoefektivitātes klasi, ēku hermētiskums tiek mērīts. Testu rezultātam A klases ēkai jābūt <1,0 gaisa izmaiņu stundas laikā.
  • Jāizmanto efektīvāki materiāli ar mazāku siltumvadītspējas koeficientu λ, līdz ar to mazinot izolācijas slāņa biezumu.
  • Ēkas vēdināšanai jāizmanto mehāniskas vēdināšanas ar rekuperāciju sistēmas, karstā ūdens sagatavošanai jāizmanto efektīvas iekārtas, saules kolektors un citi atjaunojošie energoresursi.
  • Noteikti jāpievērš īpaša uzmanība būvdarbu veikšanas kvalitātei, lai visi darbi tiktu izpildīti precīzi un atbilstoši projektam.

*Informācija sagatavota, pamatojoties uz:
STR 2.05.01:2013
LR Vides ministrijas dati